Atoms blog About all, About nothing, About life, About computers

Vaļinājums part {X}

Viss sākās kādā jaukā vakarā, sievietei uz telefonu tika piesūtita īsziņa no Hansabankas, ar tekstu Hansabankas OPEN kartes īpašniekiem ir iespēja pa 99 Ls + lidostas nodokļi (45 Ls) aizdoties uz Tunisiju. Ok, domāts darīts, par cik pavēls rakstam e-pastu, no rīta (nosacīti) saņemu atbildi ka visas vietas uz visiem trim datumiem ir jau izpārdotas. Nu neko, sieviete pie sāniem un aidā uz Kolumbu skatīties ko citu, galu galā iegādājos ceļojumu uz Turcijas pilsētu Alanya.

Šis ceļojums tika ņemts pēdējā brīdi (arī nosacīti, vēl nedēļa bija līdz ceļojumam), līdz ar ko tas skaitījās pēdējā brīža piedāvājums, un par to samaksāju 45% mazāk nekā ja es būtu ņēmis agrāk šo pašu ceļojumu. Ietaupīju ~ 300 Ls uz divām personām. Ilgi gāja ar viesnīcas izvēli, jo nekad agrāk ne es, ne sieviete nav braukuši šādos ceļojumos, tomēr nonācām pie slēdziena, ka jāņem ir Muzhotel (lapa gan nav no tām labākajām, bet visām Turcijas viesnīcām viņas nav labas), tas no piedāvātajām viesnīcām atradās vistuvāk jūrai.

Klāt 18. jūlija vakars, ar brāli sarunāts ka viņš padzīvosies pa manu dzīvokli kamēr mūsu nav (galvenais uzdevums pabarot kaķi). Par cik lidojums paredzēts 6:00 no rīta 19. jūlijā, tad nakts no 18. uz 19. jūliju tika pavadīta nomodā, jo kā visiem labi zināms, tad lidostā vēlams ierasties vismaz divas stundas iepriekš.

Drusku iekšās kaut kas drebinās, kā nekā pirmā reize ar lidmašīnu, tādas kā bailes no nezināmā. Lidostā esmu bijis, zinu kā viss notiek (pirms došanās armijā izpildīt savu pilsoņa pienākumu tur strādāju), ierodamies lidostā un mēģinam nopēlēt pie kura cipara būs reģistrēšanās, veiksmīgi sanāca noteikt, un esam vieni no pirmajiem, kad esam piereģistrējušies, jāiziet uzsmēķēt pirms doties tālāk, lidojuma ilgums ir 3 stundas, un lidmašīnā smēķēt nedrīkst. Pēc minūtēm 15 sāk laist caur pasu kontroli, ieejam un man sākas abloms aplauziens esam mēs pie C sektora, un tur ir tikai divi veikali, sieviete gribēja arī izstaigāt citus. Par šo nebiju informētstādēļ sanāca aplauziens, bet ne jau iepirkšanās ir tā sāls. Iepirku viskiju, ja nu Turcijā dzērieni dārgi. Sagaidījām iekāpšanu lidmašīnā un ceļojums varēja sākties.

Lidojām ar Latcharter aviokompānijas lidmašīnu AirBus A320. Pacelšanās noritēja gludi, kad paziņoja ka esam sasnieguši nepieciešamo augstumu 11400 m un aiz borta ir -42°, drusku apstulbu, bet kad paziņoja, ka Antālijā pagājušajā naktī esot bijuši 28°, tad man mute palika vaļā un domāju uz ko esmu parakstījies. Antālijā augstākāgaisa temeratūra kas ir fikēta jūlijā ir 45°, zemākā 22,8°, Saule spīd 397 stundas kas pēc maniem rēķieniem sanāk ~13 stundas dienā. Ūdens temperatūra 27°. Sīkāk to var apskatīt attēlā: (spied uz attēla lai apskatītu pilnā izmērā)

Un vai Tu pirmo reizi baidījies no nezināmā kad bija jālido ?

Turpinājums sekos, tikai nezinu cik drīz :)

P.S. Statistikas dati liecina ka braukt ar automašīnu ir bīstamāk nekā lidot.